Atskats uz aizvadīto – skates 28. ciklu

Septembrī noslēdzās skates Gada labākā būve Latvijā kārtējais cikls. Jau 28. gadu skates žūrija – nozares profesionāļu komanda – skatīja un vērtēja iepriekšējā gada labākās būves, godināja un apbalvoja labāko būvju radītāju komandas.

Gadu no gada skates būvju kopums ir nedaudz atšķirīgs, un vērojamas tendences, kas iezīmē arī kopējo nozares attīstības virzienu. Atskatoties uz aizvadīto skates ciklu, var teikt, ka mūsu būvnieki tiešām spēj paveikt darbus ļoti labā un mūsdienīgā kvalitātē. Būvnieku varēšana un darba kvalitāte aug gadu no gada, un visaugstākā tā ir tur, kur būvniecības ierosinātājam (jeb pasūtītājam) ir visprecīzāk noteiktās un visaugstākās prasības. Būvniecības procesā arvien vairāk izmanto digitālos rīkus – gan vizualizēšanā, gan projektēšanā, gan būvniecībā un ekspluatācijā. Arī digitālo rīku lietojumā vislabākie un detalizētākie rezultāti ir būvēs, kur pasūtītājs saprot to nozīmi un plašās lietojuma iespējas.

Īpašs prieks, ka pēdējos gados skatei piesaka ražošanas ēkas. Būvē ražotnes un attīsta industriālos parkus, un tas vieš cerību, ka mūsu uzņēmējiem būs labi darba apstākļi un ekonomika varēs augt un attīstīties. Ik gadu redzam arī izcilas pārbūves un inženierbūves. Stabili liels pieteikumu skaits skatē ir nominācijā Dzīvojamā jaunbūve, kur redzam pārdomātas ēkas un dzīvošanai paredzētas telpas ar veiksmīgiem plānojumiem un izsvērtiem risinājumiem, kas samazina ekspluatācijas izmaksas. Žūrija kā labo praksi novērtēja dzīvojamo ēku būvniecību reģionos; arī reģionu iedzīvotāji ir pelnījuši mūsdienīgu un kvalitatīvu dzīves vidi. Vēl labāk, ja būvniecības procesu īsteno vietējie būvnieki. Dzīvojamo namu būvniecībā ievērojami labāki rezultāti ir būvniekiem un attīstītājiem, kuri paši pēc tam apsaimnieko namus, būvniecības procesā pievēršot daudz lielāku vērību detaļām, risinājumiem, energoefektivitātei un ilgtspējai. Vērojams, ka būvniecībā uzmanība tiek pievērsta vietējo ražotāju būvmateriālu un produktu izmantošanai, domājot par to efektīvu lietojumu un ilgtspēju. Būvēs redzam tendenci pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma veidot ilgtermiņā energoefektīvus risinājumus, domājot par ēkas uzturēšanu un izmaksām. Arī ārtelpai tiek veltīta arvien lielāka uzmanība. Īpašu žūrijas atzinību šogad izpelnījās ārtelpas objekti, kuros degradētas teritorijas pārvērstas sabiedrībai ļoti pievilcīgā, kvalitatīvā un jau iemīļotā vidē. Ir tādi objekti, kas parāda: ja ir politiskā griba, iespējas un rezultāti ir fantastiski – gan termiņu, gan kvalitātes ziņā.

Vairākos pagājušā gada labākajos objektos satikām būvniecības ierosinātājus, kuri pauda ļoti stingru nostāju attiecībā pret būvnieku izvēli, strikti nosakot, ka nekāda sadarbība nav iespējama ar būvniecības uzņēmumiem, kas saistīti ar karteli, kā arī ar tādiem būvuzņēmējiem, kuri nesamaksā apakšuzņēmējiem. Zīmīgi, ka tie ir privātie pasūtītāji, kas šādā veidā attīra un uzlabo būvniecības vidi, taču valsts un pašvaldību iepirkumos joprojām šādas prasības nav manāmas. Atšķirības starp privātajiem, valsts un pašvaldību pasūtītājiem redzam ne tikai šajos jautājumos. Arī būvju kvalitātē daudzviet joprojām vērojamas atšķirības. Tendence ir šāda – augstākas prasības un labāks, kvalitatīvāks rezultāts vairumā gadījumu ir būvēm ar privāto kapitālu. Saprotams, tā tam nevajadzētu būt. Vairākos objektos šogad redzējām pasūtītāja gandarījumu par lielisko rezultātu un to, ka darbu veikšanu izdevies uzticēt tieši vietējiem būvniekiem. Pēc pasūtītāju teiktā, šo būvju iepirkumos nav piedalījušies uzņēmumi no Rīgas, kas paši darbus neveic, bet izpilda tikai ģenerāluzņēmēja funkcijas. Tas viņiem devis gan izaicinājumu prasmīgi uzbūvēt, gan iespēju pierādīt savu varēšanu. Gadu no gada lūkojot skatei pieteiktās būves un iepazīstot būvnieku rokrakstu, sniegumu un varēšanu, pērn nodotajās būvēs ar gandarījumu redzējām vairāku būvnieku lielu uzrāvienu savā varēšanā, sasniedzot būtiski augstāku latiņu un pārejot nākamajā līmenī. Redzam, ka tieši tās būves, kurās bijuši vislielākie izaicinājumi, kas pārvarēti, meklējot nebijušus risinājumus, kuri veiksmīgi atrasti, ir devušas būvniekiem vislielāko gandarījumu un lepnumu par savu veikumu

Atzinīgi vērtējams arī mūsu būvuzņēmēju lieliskais sniegums būvēs daudzviet ārzemēs. Latvijas būvnieku darbība starptautiskajos tirgos ir nozīmīga ne tikai uzņēmumu izaugsmei, bet arī visas valsts ekonomiskajai attīstībai un būvniecības nozares konkurētspējai. Starptautiskā pieredze veicina jaunu tehnoloģiju apguvi, inovācijas, augstākus kvalitātes standartus un profesionālo izaugsmi. Mūsu būvuzņēmēju veikums ārzemēs rada eksporta ieņēmumus, palielina uzņēmumu noturību, veicina augstākas pievienotās vērtības radīšanu un ceļ Latvijas uzņēmumu reputāciju. Tādēļ skatē Gada labākā būve Latvijā atzinīgi vērtē arī Latvijas būvnieku veikumu citviet pasaulē. Skatei pieteiktās koka būves ārzemēs liecina par tendenci – tepat kaimiņvalstī Igaunijā un citviet Eiropā vairāk nekā Latvijā tiek būvētas koka ēkas, turklāt tās projektējuši un būvējuši Latvijas ražotāji un būvuzņēmēji. Redzot šīs ēkas, varam tikai vēlēties, kaut arī mums pašiem tādu būtu vairāk. Tiesa, arī mums ir lieliskas koka būves, un mūsu valstī ir daudz priekšnoteikumu, lai tādu būtu krietni vairāk. Jāatzīmē ne tikai mūsu būvnieku, bet visu būvniecības procesā iesaistīto izaugsme. Arī skates žūrija ar katru gadu kļūst zinošāka, vērīgāka un prasīgāka. Žūrijas dalībnieki, ik gadu redzot tik daudz būvju, ienākot objektā, uzreiz pamana, ar kādu attieksmi tas būvēts gan no pasūtītāja, gan būvnieka puses. Savstarpēja cieņa un vienots gars būves radītāju komandā, cieņa pret būves lietotāju vai arī pretējais – tas viss saskatāms arī būvē. Ieraugām arī to, vai viss ir formāli paveikts, vai tomēr ievērota labā prakse, kas reizēm no formāli paveiktā atšķiras pavisam nedaudz, bet rezultāts ir būtiski atšķirīgs. Labā prakse visbiežāk nenozīmē lielākas izmaksas; ne reti tā ir cita attieksme un plašāks skatījums uz būves lietošanu nākotnē.

Atgādinājums par jaunumu skatē: būvju pieteikumu pieņemšana tagad ir atvērta visu laiku – no būves nodošanas ekspluatācijā līdz nākamā gada 31. martam. Piesaki būvi gadabuve.lv!

Liels paldies visiem būvju pieteicējiem, nenogurdināmajai skates žūrijai par veltīto laiku un ieguldīto darbu būvju apskatē un vērtēšanā, kā arī visiem skates sadarbības partneriem un atbalstītājiem! Paldies uzņēmumiem un zīmoliem, kas ne tikai piedāvā un nodrošina kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, bet arī atbalsta nozarei tik nozīmīgo notikumu – skati Gada labākā būve Latvijā. Paldies skates sadarbības partnerim un titulsponsoram Ceresit, atbalstītājiem Fibo, Soudal, Peri, Geberit, Ruukki, Hilti, Simonswerk, CLT Profi, Alejas projekti, Hercs Flora, Baltic Monitoring Systems un Latvijas Betona savienībai; konferences sadarbības partneriem Grāvējs un Merko būve, informatīvajiem partneriem – žurnālam Būvinženieris, LETA, nozare.lv, building.lv, archidea.lv, abc.lv un constructionlatvija.lv.

Publicēts žurnāla Būvinženieris 2026. gada oktobra izdevumā nr.112.

Normunds Grinbergs, skates Gada labākā būve Latvijā žūrijas vadītājs