Villas Gaujas krastā

Mārīte Šperberga

Viesnīcā Villa Santa savijušies divi stāsti. 19. un 20. gadsimta mijā Cēsīs, Gaujas krastā, priežu mežā krievu aristokrāti uzcēla villas ģimeņu atpūtai. 1918. gadā tās nacionalizēja un villās izveidoja strēlnieku lazareti. Kopš tā laika šajā vietā atradušās veselības iestādes, visilgāk – tuberkulozes rehabilitācijas slimnīca Cēsis. Deviņdesmitajos gados to slēdza. Villas nonāca Cēsu pašvaldības īpašumā un gaidīja savu izmantojumu, bet tas tik ātri vis neradās.

Stāsta izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece un žurnāla Santa galvenā redaktore Santa Anča: «Vienmēr esmu bijusi senu māju, piļu un muižu fane. Man ir līdzīgs īpašums laukos, līdz ar to viesnīcas būvniecība bija otrs kopīgais projekts, jo strādāju ar tiem pašiem būvniekiem un arhitekti. Tikai apjoms lielāks. Kad man jautā, kāpēc viesnīca ir Cēsīs, jāatzīst, ka vienmēr ļoti būtisks ir cilvēciskais faktors. Šo procesu ietekmēja divas personības – Juris Žagars un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. 2008  Juris Žagars mani pirmo reizi aizveda uz to vietu. Tad aizgāju parunāties uz Cēsu domi. Toreiz bija cits priekšsēdētājs, un summa, par kādu viņi vēlējās īpašumu pārdot, likās pārāk liela. Nāca krīze. Cēsu domes ambīcijas mazinājās, saprata, ka paši tur neko nedarīs. Nejauši satiku pašreizējo Cēsu mēru, un atsākām sarunu. Arī pašai bija nobriedusi iekšējā sajūta, ka vēlos jaunu izaicinājumu ārpus žurnālistikas. Tātad Cēsis. Tur Žagars, Rozenbergs, Rīgas tuvums – 100 kilometru un Cēsu koncertzāle.»

 

Iecere

Projekta vadītājs Jānis Auzāns: «Veidojot projektu, vienošanās ar pilsētas domi paredzēja – lai gan mājas nav arhitektūras piemineklis, tās pēc iespējas jāsaglabā iepriekšējā izskatā, un īpašumam jānodrošina publiskā pieejamība. Tika uzbūvētas piecas ēkas: saimniecības ēka – katlu māja, kas kompleksam nodrošina siltumu ar diviem 250 kW granulu apkures katliem, Villa Carola jeb sarkanā māja, Villa Ieva jeb pelēkā māja, Villa Santa jeb dzeltenā un Tilta māja, kas sākotnēji bija iecerēta mazāka, bet projekts tika koriģēts, lai tajā varētu uzņemt 150 viesu. Ekspluatācijā katra ēka tika nodota atsevišķi. Villa Carola un Villa Ieva ir saglabājušas savu vēsturisko apjomu. Būtiski, ka, demontējot mājas, koka apdares elementi tika saglabāti un namdari tos kopēja līdz pat pēdējai detaļai. Vairāki elementu motīvi tika izmantoti iekštelpu interjeros. Ēkas pilnībā tika uzbūvētas no jauna, jo koka konstrukcijas, starpsienas, arī pamati savu laiku bija nokalpojuši un neatbilda četrzvaigžņu viesnīcas prasībām ne pēc kvalitātes, ne skaņas necaurlaidības. Villas Santas vietā esošā māja laika gaitā bija piedzīvojusi daudzas pārbūves, apjoms tika atjaunots, izmantojot vēsturiskās fotogrāfijas, papildinot ar jaunu paplašinātu cokola stāvu. Mazajās villās ir plaši un skaisti foajē. Padomāts arī par tiem, kuri ieradīsies slēpot. Pagrabtelpās paredzēta slēpju un zābaku noliktava. Ēkas mūrētas no Fibo blokiem, dzelzsbetona pārsegumi, ārējā apdare ir no koka.»

Būvuzraugs Valdis Valainis uzsver, ka katrai mājai tomēr ir savs individuāls stils, kas atšķiras krāsās un detaļās. Santas mājā ir lifts, un tur nodrošināta vides pieejamība visos stāvos, pārējās mājās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām domātie numuriņi atrodas pirmajā stāvā. Pastiprināti tika domāts par skaņas necaurlaidību un ventilācijas, apkures sistēmas efektivitāti.

Vēdināšanas sistēma ir pārdomāta, lai gaisa apmaiņa būtu pietiekama. Flīzētājiem lielu meistarību prasīja lielo flīžu ieklāšana. Dizaina elementi un īpašnieku kvalitātes uzstādījums bija celtniekiem pietiekami liels izaicinājums.

 

Tilta māja

Īpaša ir Tilta māja, ko par interesantāko atzīst gan Jānis Auzāns, gan Valdis Valainis. Tur krietni nācās pastrādāt projektētājam konstruktoram, jo pasūtītāja vēlme bija ne vien tilts, bet arī māja uz tā. Vēsturiski šajā vietā bijis gājēju tilts. Tilta mājai ir trīs nesošās metāla sijas. «Protams, šādai mājai raksturīga vibrācija, un bija liels izaicinājums noteikt tās pakāpi, jo tas ir būtiski, domājot par drošību. Sadales tīkliem ir ierīce, ar kuru viņi mēra balstu vibrāciju augstsprieguma līnijās, un arī te izmantojām šo metodi. Parkets tika līmēts ar speciālu, ļoti elastīgu līmi, kas samazina vibrāciju, kas bija jūtama uz betona pārseguma. Pakāpeniski, veidojot visu konstrukciju, vibrācija tika noslāpēta. Viegli negāja arī ar ūdens tilpnes izveidošanu.

 

Visu rakstu iespējams lasīt žurnāla “Būvinženieris” 2017. gada decembra numurā 

Foto: Mārīte Šperberga